Suns skolā – kā kanisterapija var kļūt par pedagoga un atbalsta speciālista darba instrumentu.

Skolotāju dienā ierasts runāt par cilvēkiem, kuri palīdz bērnam augt, mācīties un noticēt savām spējām. Taču dažkārt pedagoga vai atbalsta speciālista komandā ir vēl kāds kolēģis – ar četrām ķepām.

Kanisterapija un mērķtiecīgi organizētas suņa asistētas aktivitātes izglītības vidē Eiropā vairs nav tikai atsevišķu entuziastu ideja. Suņi tiek iesaistīti lasītprasmes veicināšanā, speciālajā izglītībā, sociāli emocionālo prasmju attīstīšanā un dažādu atbalsta speciālistu darbā.

Arī Latvijā jau ir piemēri, kas parāda – suns izglītības iestādē var būt daudz vairāk nekā bērnu mīlulis.

Svarīgi gan uzsvērt: suns neaizstāj pedagogu, logopēdu, psihologu vai citu speciālistu. Profesionāli organizētā kanisterapijā mērķus nosaka speciālists, savukārt sagatavots suns un tā pavadonis palīdz veidot vidi un aktivitātes, kurās šo mērķu sasniegšana bērnam var kļūt motivējošāka un emocionāli drošāka.

Logopēds + suns: kad runāt ir vērts arī tāpēc, ka kāds ļoti uzmanīgi klausās

Iedomāsimies bērnu, kuram logopēda kabinetā desmito reizi jāatkārto viena un tā pati skaņa vai jāveido teikums.

Un tagad to pašu uzdevumu citā kontekstā:

“Pasaki sunim, kuru kartīti izvēlēties.”
“Nosauc trīs lietas, kuras suns redz attēlā.”
“Izrunā vārdu pareizi, lai varētu dot sunim nākamo norādi.”

Mācību mērķis nav mainījies. Mainījies ir bērna iemesls iesaistīties.

Suns logopēda darbā var kļūt par motivatoru dažādos runas un komunikācijas uzdevumos – skaņu un vārdu izrunā, vārdu krājuma paplašināšanā, teikumu veidošanā, stāstījuma veidošanā, instrukciju došanā un dialoga prasmju attīstīšanā.

Īpaši nozīmīgs var būt vēl kāds aspekts: suns nevērtē, vai bērns pateica pareizi.

Tas nesmejas par kļūdu, nesteidzina un nesalīdzina bērnu ar citiem. Tādēļ suns var palīdzēt radīt vidi, kurā bērns ir gatavāks mēģināt vēlreiz.

Latvijā šāda sadarbība nav tikai teorētiska iespēja. Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotajā kanisterapijas labās prakses pieredzē aprakstīts, ka Tukuma bibliotēka sadarbībai īpaši uzrunāja skolu logopēdus, aicinot uz nodarbībām bērnus ar runas, lasīšanas un attīstības grūtībām.

Lasītprasme + suns: klausītājs, kurš nekad nepārtrauks pusvārdā

Lasīšana skaļi klasē bērnam, kuram lasīšana sagādā grūtības, var būt ļoti satraucoša.

Kas notiks, ja kļūdīšos?
Vai citi smiesies?
Vai mani atkal palabos?

Sunim tas nav svarīgi.

Viņš nekritizē lasīšanas tempu un nenorāda uz nepareizi izlasītu vārdu. Tādēļ lasīšana sunim var kļūt par iespēju vingrināties vidē, kurā sociālā vērtējuma sajūta ir mazāka.

Latvijā šai pieejai jau ir salīdzinoši sena pieredze. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra apkopojumā norādīts, ka Valmieras Integrētā bibliotēka lasīšanu kopā ar suni sāka īstenot jau vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Nodarbībās bērni lasa sunim priekšā, klausās tekstu, pārrunā izlasīto, stāsta stāstus un izsaka savu viedokli. Tādējādi suns kļūst ne tikai par klausītāju, bet par daļu no plašāka lasītprasmes un tekstpratības procesa.

Arī Valmieras sākumskolai ir savs kanisterapijas suns TOTO. Skolas publicētā informācija par TOTO darbu atrodama arī sadaļās “Logopēdija” un “Lasīšanas veicināšana”.

Tas ir labs Latvijas piemērs tam, kā suns var kļūt par izglītības iestādes ikdienas atbalsta sistēmas daļu.

Speciālais pedagogs + suns: motivācija izdarīt vēl vienu uzdevumu

Speciālajā izglītībā bieži vien izšķirošais jautājums nav tikai:

“Vai bērns šo uzdevumu spēj izdarīt?”

Tikpat nozīmīgs ir:

“Kā palīdzēt bērnam gribēt tajā iesaistīties?”

Te suns var kļūt par spēcīgu motivatoru.

Ar suņa palīdzību iespējams veidot uzdevumus, kuros trenē secīgumu, uzmanību, atmiņu, skaitīšanu, krāsu un formu atpazīšanu, telpiskos jēdzienus, instrukciju izpildi, gaidīšanu un paškontroli.

Piemēram, bērnam var būt jāizlasa instrukcija un jāizvēlas sunim pareizais priekšmets; jāsakārto darbību kartītes pareizā secībā; jāsaskaita nepieciešamais kārumu daudzums vai jāatceras vairāku darbību secība.

Suns šeit nav “balva par pareizu atbildi”. Viņš ir daļa no mācību situācijas.

Tieši speciālajā izglītībā ir veikts arī viens no nozīmīgajiem sistemātiskajiem pētījumu pārskatiem par suņu asistētām intervencēm. Tajā analizēti 18 kontrolēti pētījumi. Rezultāti dažādās jomās nebija vienādi, taču pārliecinošākie ieguvumi bija saistīti ar fizioloģiskās stresa reakcijas mazināšanos, motivāciju un gatavību iesaistīties uzdevumos.

Tas ir svarīgs secinājums: suns ne vienmēr tieši “iemāca” bērnam kādu akadēmisku prasmi, taču var palīdzēt radīt apstākļus, kuros bērns ir gatavāks mācīties.

Psihologs un sociālais pedagogs + suns: attiecības, emocijas un drošība

“Vai suns šobrīd vēlas, lai viņu samīļo?”

“Kā mēs to varam zināt?”

“Ko viņš dara, kad jūtas nedroši?”

“Un kā citi cilvēki var saprast, ka tu šobrīd nevēlies, lai tev pieskaras?”

Saruna par suni pēkšņi kļūst par sarunu par bērnu.

Tieši šeit slēpjas viena no vērtīgākajām suņa iesaistes iespējām psihologa un sociālā pedagoga darbā.

Caur mijiedarbību ar suni iespējams runāt par emociju atpazīšanu, empātiju, personīgajām robežām, ķermeņa valodu, piekrišanu, uzticēšanos, atbildību un savstarpējām attiecībām.

Bērnam dažkārt ir vieglāk sākumā runāt par to, kā jūtas suns, un tikai pēc tam nonākt līdz jautājumam – kā šādā situācijā jūtos es?

Suns var kļūt par sava veida sociālo tiltu starp bērnu un pieaugušo, taču profesionālais darbs un tā mērķi joprojām paliek speciālista kompetencē.

Skolotājs + suns: ne tikai akadēmiskās zināšanas

Suņa asistētas aktivitātes var izmantot arī klases darbā.

Rūpes par dzīvu būtni rada situācijas, kurās abstrakti jēdzieni kļūst ļoti konkrēti.

Ko nozīmē atbildība?

Kā mēs zinām, ka otram kaut kas nepatīk?

Kāpēc jāievēro noteikumi arī tad, ja ļoti gribas rīkoties citādi?

Kā sadarboties, ja katram grupā ir savs uzdevums?

Tādēļ suņa iesaiste var papildināt sociāli emocionālo mācīšanos, dabaszinības, valodu, lasīšanu un rakstīšanu, veselības izglītību un dažādus starpdisciplinārus projektus. 

2025. gadā publicētā sistemātiskā pārskatā tika izvērtēti 30 pētījumi par dzīvnieku asistētiem pakalpojumiem skolas vecuma bērniem. Kopumā rezultāti liecināja par potenciāli pozitīvu ietekmi uz sociāli emocionālo funkcionēšanu, uzvedību un atsevišķiem mācīšanās aspektiem.

Vienlaikus pētnieki uzsvēra būtisku ierobežojumu – pētījumu kvalitāte joprojām nav pietiekami augsta, lai par visiem efektiem izdarītu kategoriskus secinājumus.

Tāpēc korektāk ir teikt: pētījumi rāda daudzsološu potenciālu, nevis to, ka suns automātiski uzlabo bērna sekmes.

No Latvijas līdz Eiropai

Latvija šajā jomā nav viena.

Labs piemērs ir Eiropas Savienības finansētais Erasmus+ projekts BUSTA – Building Skills through Training Therapy Animals, kas no 2022. līdz 2024. gadam apvienoja skolas un organizācijas Lietuvā, Beļģijā un Bulgārijā.

Projektā izmantoti dažādi dzīvnieki: Lietuvā – delfīni, Bulgārijā – zirgi, bet Beļģijā – suns.

BUSTA pieeja ir īpaši interesanta tādēļ, ka dzīvnieks netika izmantots tikai individuālai terapijai. Projekts pētīja, kā sadarbību ar terapijas un asistējošajiem dzīvniekiem integrēt pašā izglītības procesā, attīstot skolēnu sadarbību, atbildību, problēmu risināšanu un sociāli emocionālās prasmes.

Projekta noslēgumā tapušas arī praktiskas vadlīnijas skolām un organizācijām, kuras vēlas līdzīgas aktivitātes ieviest savā darbā.

Savukārt 2026. gada augustā Eiropas skolu eTwinning vidē izveidots projekts “Therapy Dogs Connect Europe”, kurā iesaistītas skolas no Slovēnijas un Portugāles.

Projektā terapijas suņi tiek izmantoti kā tēma un instruments, lai bērni mācītos par emocijām, empātiju, atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem, veselīgu dzīvesveidu un kultūru daudzveidību. Projektā ietverta arī lasīšana kopā ar suņiem, stāstu veidošana, māksla, mūzika un digitālās aktivitātes.

Tas parāda, ka suņa vieta izglītībā var būt daudz plašāka par tradicionāli izprastu terapijas nodarbību.

Taču ne katrs suns ir terapijas suns

Pieaugot interesei par suņu iesaisti skolās, šis nošķīrums kļūst īpaši svarīgs.

Ar to vien, ka skolotājam ir draudzīgs un bērnus mīlošs suns, nepietiek, lai dzīvnieku sauktu par terapijas suni vai izmantotu kanisterapijā.

Profesionālai suņa iesaistei nepieciešama piemērotības izvērtēšana, sagatavots suns un pavadonis, skaidri definēti nodarbības mērķi, drošības un higiēnas prasības un izpratne par dzīvnieka uzvedību.

Jāņem vērā arī bērni, kuriem ir alerģijas, bailes no suņiem vai kuri nevēlas kontaktu ar dzīvnieku.

Un vēl kāds princips, par kuru nedrīkstam aizmirst:

bērna ieguvums nekad nedrīkst tikt sasniegts uz suņa labbūtības rēķina.

Sunim jābūt iespējai atteikties no kontakta, atpūsties, brīvi atkāpties no situācijas un strādāt tādā intensitātē, kas nerada ilgstošu stresu.

Terapijas suns nav mācību līdzeklis. Tas ir dzīvs sadarbības partneris.

Varbūt nākotnē terapijas suns skolā nebūs nekas neparasts?

Latvijā mums jau ir pirmie labās prakses piemēri.

Valmieras sākumskolā ir TOTO. Bibliotēkās notiek lasīšana kopā ar suņiem. Kanisterapijas speciālisti strādā ar bērniem izglītības un atbalsta vidē.

Eiropā vienlaikus top projekti, vadlīnijas un arvien jauni pētījumi.

Iespējams, nākamais solis ir vairs nejautāt tikai:

“Vai suni var ievest skolā?”

Bet gan:

“Kā profesionāli sagatavota kanisterapijas komanda var palīdzēt sasniegt konkrētus bērna izglītības un attīstības mērķus?”

Jo suns nevar aizstāt labu skolotāju.

Tas nevar aizstāt logopēdu, psihologu vai speciālo pedagogu.

Taču profesionāļa rokās suns var kļūt par neparastu tiltu starp bērnu un uzdevumu, kuru vakar viņš vēl nevēlējās mēģināt.

Par vēl vienu iemeslu izlasīt teikumu.

Pateikt vārdu.

Pagaidīt savu kārtu.

Paskatīties uz otru.

Vai vienkārši noticēt:

“Es varu.”

Sveicam pedagogus un izglītības atbalsta speciālistus Skolotāju dienā!

Avoti un papildu informācija

Latvijas piemēri

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Ideju banka #4: Kanisterapijas nodarbības bibliotēkā (2025). Apkopota Valmieras Integrētās bibliotēkas un citu Latvijas bibliotēku pieredze lasīšanas un kanisterapijas nodarbību organizēšanā.

Valmieras sākumskola. Informācija par skolas kanisterapijas suni TOTO, 2026.

Eiropas projekti

BUSTA – Building Skills through Training Therapy Animals. Erasmus+ KA2 sadarbības projekts Nr. 2021-1-LT01-KA220-SCH-000034363. Lietuva, Beļģija un Bulgārija, 2022–2024.

BUSTA. Guidelines: Building Skills through Training of Therapy Animals. Praktiskās vadlīnijas skolām un organizācijām.

European School Education Platform / eTwinning. Therapy Dogs Connect Europe, 2026.

Pētījumi

Meixner, J., & Kotrschal, K. (2022). Animal-Assisted Interventions With Dogs in Special Education—A Systematic Review. Frontiers in Psychology, 13, 876290.

Moe, I., Ho, P. J., Andersson, M., Karlberg, S., Lidfors, L., Sampaio, F., & Feldman, I. (2025). Effectiveness of animal-assisted services for school-aged children: a systematic review. European Child & Adolescent Psychiatry, 34, 3017–3033.